Tuvojoties arvien aukstākiem laikapstākļiem, kad gājputni dodas uz dienvidiem, lai tur pārlaistu Latvijas auksto ziemu, arī liepājnieku iemīļotā gulbju ģimene Dienvidrietumu mikrorajonā pamazām gatavojas doties ceļā, tādēļ gan Liepājas pašvaldība, gan ornitologi un dabas pētnieki atgādina – lai pirms gājputnu gaitām gulbjus un viņu mazuļus pieradinātu pie patstāvības, putnus nevajag papildus barot.

Lai gan gulbju mazuļiem vēl tikai mācās lidot, līdz oktobrim jaunie gulbji jau būs pietiekami pieauguši un spējīgi pacelties spārnos, lai mūspuses auksto ziemu pārlaistu dienvidu zemēs. Lai pieradinātu gulbjus pie patstāvības un mudinātu tos pirms ziemas doties prom, lai pavasarī jau atkal atgrieztos, dabas speciālisti atgādina, ka putnu papildus piebarošana kaitē gan gulbjiem, gan citiem ūdensputniem. Speciālisti norāda – putnu pamatbarība ir zālājs, kā arī sīki ūdens dzīvnieki un dažādu ūdensaugu daļas, kas ūdenstilpnēs ir pietiekami, tāpēc putnus papildus barot nav nepieciešams.

Gulbju piebarošana maina putnu dabisko uzvedību un var apdraudēt to dzīvību. Piebarošana veicina to, ka gulbji nebaidās no cilvēkiem, droši nāk krastā, un šo ieradumu var izmantot arī nelietīgi ļaudis. Tāpat gulbji var sajusties apdraudēti un uzbrukt cilvēkiem, ja gulbju mazuļiem pietuvojas pārāk tuvu.

„Situācija, kad gulbji apmetas pilsētas robežās un savās ikdienas gaitās staigā pa pilsētas ielām, ir ierasta un normāla daudzās Eiropas pilsētās. Gulbjiem pilsētā vislielākais drauds ir klaiņojoši suņi, autotransports un paši cilvēki, īpaši jaunieši un cilvēki dažādu vielu ietekmē. Tādēļ nevajadzētu gulbjus pieradināt barību meklēt pilsētas ielās un pie veikaliem, jo gulbjiem ar pamatbarību apkārtējā vidē ir pietiekami. Parasti oktobra otrajā pusē jaunie gulbji jau lido. Savukārt, kad kļūs ziemīgi laika apstākļi, pieaugušie gulbji parūpēsies par saviem mazuļiem un aizvedīs viņus uz vietu, kur būs atklāts ūdens,” skaidro Latvijas Dabas muzeja ornitologs, un gulbju pētnieks Dmitrijs Boiko.

Gulbju, pīļu un citu putnu piebarošana veicina to, ka putni nebaidās no cilvēkiem, droši nāk krastā, kas var apdraudēt gan pašu putnu, gan cilvēku drošību. Piebaroti gulbji var nonākt briesmās, piemēram, ja aizsalst ūdenskrātuve. Tad viņi var palikt uz ledus un gaidīt cilvēku nesto maltīti. Ja cilvēki netraucēs, daba šajā gadījumā putniem liks celties spārnos un lidot, kur ūdens brīvs no ledus. Tādu vietu Liepājas apkaimē netrūkst pat stipra sala laikā. Vajadzētu arī atcerēties, ka vesels gulbis ir spējīgs bez ēšanas izdzīvot vairākas dienas, putns tik ātri nezaudē enerģiju un spēku.

Arī niedru izpļaušana un krastmalas krūmāju likvidēšana dīķu malās, kā arī atkritumu savākšana nemazina to izdzīvošanas izredzes. Tieši otrādi. Atsegtajām vietām tiek vairāk saules, līdz ar to labāk atjaunojas ūdensaugu dzinumi, kas ir gulbju barības pamatā.

Ūdens putni vislabāk jūtas tieši ūdenī. Arī nakšņošana putniem visdrošākā ir ūdenī, patālāk no krasta, nevis niedrēs vai krūmos, jo tur tos viegli var apdraudēt plēsēji vai klaiņojoši suņi. Arī ļaunprātīgi cilvēki tādejādi putniem netiek viegli klāt.

Tāpat atgādinām, ka pagājušajā gadā pēc iedzīvotāju izteiktajiem ierosinājumiem Liepājā, pie Klaipēdas ielas dīķiem un citām ūdenstilpnēm pilsētā, izvietotas informatīvās zīmes, kas informē, ka putnus barot nedrīkst.